Katra senlaicīgā mēbele ir ar savu dvēseli, ko ielicis meistars ar savu roku darbu un amata mīlestību. Pirms atbrīvoties no mantotās vecmāmiņas mēbeles , kura laika gaitā zaudējusi savu spozmi , apsver iespēju dot šim unikālajam priekšmetam otro iespēju, kas kalpos vēl daudzus gadus un tiks nodots nākošajām paaudzēm, kā relikvija.